Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis publicējis Ilonas Baudas atbildes uz lasītāja iesūtītajiem jautājumiem par līgumu ar valdes locekli un tiesībām uz bezdarbnieka statusa iegūšanu.

Lasīt rakstu šeit >>>

Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis publicējis Līgas Mences atbildi uz lasītāja iesūtīto jautājumu "Vai par radio klausīšanos jāpērk licence tad, ja radio klausās darbinieki, kuru darbs ar klientu apkalpošanu nav saistīts?".

Lasīt rakstu šeit >>>

Mums ir liels prieks, ka ēnu dienu ietvaros šo dienu pie mums birojā pavadīja Alise no Valmieras Valsts ģimnāzijas un Svens no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Ēnas pabija Patentu valdē, Rīgas apgabaltiesā iepazinās ar lietas materiāliem, kā arī veiksmīgi atbildēja uz juristu sagatavotajiem jautājumiem. 

Ticam, ka viņiem izdosies sasniegt iecerēto, jo viņi ir ļoti zinātkāri un pārliecināti par savu izvēli.

Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis publicējis Līgas Mences atbildi uz lasītāja iesūtīto jautājumu „Kāds darba līgums jānoslēdz ar darbinieku, kuram ziemas periodā jebkurā diennakts laikā jātīra sniegs?”.

Lasīt rakstu šeit >>>

LATVIJĀ NEKAD NEBŪS KĀ AMERIKĀ

Ja kāds Latvijā iedomājas, ka varētu kļūt par miljonāru, pieprasot tiesā atlīdzību par viņam nodarīto morālo kaitējumu, jāņem vērā – mūsu valstī tas patlaban nav iespējams, un, domājams, tā tas būs vēl ļoti ilgu laiku. Mēs visi esam lasījuši ziņas par tiesvedībām ārzemēs, kad cilvēki saņem vairākus miljonus par viņiem radīto kaitējumu. Varētu domāt, ka morālais kaitējums (garīgās ciešanas) ir vienāds gan Latvijā, gan ārvalstīs, tomēr Latvijā izveidojusies tiesu prakse liecina par pretējo.

Protams, salīdzinot Latvijas tiesu piespriesto atlīdzību morālā kaitējuma gadījumos ar tādām valstīm kā ASV, atšķirības varētu pamatot ar dažādām tiesību sistēmām: common law – anglosakšu tiesību sistēma (ASV, Anglija, Austrālija utt.), civil law – kontinentālās Eiropas tiesību sistēma (ieskaitot Latviju). Tomēr nevarētu domāt, ka kaitējuma rezultātā nodarītais morālais kaitējums (garīgas ciešanas) tik būtiski atšķiras.

Vērtējot tiesu praksi saistībā ar atlīdzības piedziņu morālā kaitējuma gadījumā, jāsecina, ka tiesas Latvijā nav gatavas piespriest no atbildētāja ne tikai prasītāja prasītās summas (piemēram, Dzemdību nama lietā māte prasīja divus miljonus latu par viņai un bērnam nodarīto kaitējumu dzemdību laikā, taču tiesa par labu mātei piesprieda tikai 3000 latu; spriedums gan vēl nav stājies spēkā un ir pārsūdzams), bet arī pašas pēc sava ieskata vēl nav gatavas piespriest atlīdzību par morālo kaitējumu tādos apmēros, kas būtu salīdzināmi ar ASV tiesu piespriestajām summām. Maksimālā līdz šim piešķirtā kompensācija par morālo kaitējumu ir 100 000 latu. Piemēram, administratīvajās lietās neviena tiesa nav piespriedusi atlīdzinājumu par morālo kaitējumu vairāk par 3000 latu, ko Augstākās tiesas Senāts pamato šādi: «Lai visa sabiedriskā dzīve nepārvērstos par tiesvedības jomu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, naudā atlīdzināms ir vienīgi būtisks morālais kaitējums, tāds, kuru ar prasītā labuma piešķiršanu vairs nevar nedz juridiski, nedz faktiski atlīdzināt.»

Tā kā Latvijā prakse morālā kaitējuma atlīdzināšanas lietās vēl tikai veidojas, sabiedrībā nav izveidojies pastāvīgs viedoklis, kas būtu primārs – vai maksimāli lielas atlīdzības piedziņa no vainīgās personas par acīm redzami pamatotu kaitējuma izdarīšanu, kas vienlaikus var būt pat pamats vainīgās personas maksātnespējai vai būtiskai finansiālai ietekmei uz tās darbību, vai arī tiesai ir jāapmierina tikai minimāli iespējamā atlīdzība, jo radies kaitējums nevar būt par pamatu cietušās personas būtiskam finansiālam ieguvumam. Manuprāt, tiesām būtu drošāk jāapmierina prasības par lielāku morālo kaitējumu lietās, kur ir acīm redzami pārkāptas personas tiesības, nodarot tai garīgas ciešanas, jo tas atturētu citās līdzīgās lietās veikt līdzīgas darbības, kā arī nodrošinātu, ka vainīgās personas neturpinātu šādu praksi arī turpmāk. Ja persona ir acīm redzami un nepamatoti cietusi, manuprāt, nav pamata uzskatīt, ka tas var kļūt par plānotu šīs personas ienākumu saņemšanas avotu.

Tomēr domājams, ka, neraugoties uz Latvijas tiesu pieticīgo lemšanu lietās par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tuvākajos gados zināmas izmaiņas ir sagaidāmas. Tiesām būs jāņem vērā, ka to «noteiktais atlīdzinājuma veids un apmērs nedrīkst būt mazāks par to, ko salīdzināmās lietās noteikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (sk., piemēram, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada 19. oktobra sprieduma lietā Tomašics pret Horvātiju 48. punktu)». (1)

Līdz ar to patlaban katra lieta par morālā kaitējuma piedziņu būtiski atšķiras, gan ievērojot puses, kuras iesaistītas strīdā, gan arī sabiedrībā pazīstamu personu prasības – tā saucamās skaļās lietas. Protams, salīdzināt var tikai lietas, kur faktiskie apstākļi ir līdzīgi, taču arī advokātiem rodas pārdomas, kāpēc tiesas spriedums kā morālo kompensāciju par mātei un tās bērnam nodarīto kaitējumu dzemdību laikā piespriež 3000 latu, bet vienlaikus ir stājies spēkā spriedums, kas par goda un cieņu aizskarošu fotogrāfiju publicēšanu laikrakstā Kurzemes Vārds par labu prasītājiem arī piedzen 3000 latu (prasīto 15 000 latu vietā). Vai, piemēram, žurnālistei kā morālo kompensāciju par telefona sarunu noklausīšanos prasīto 300 000 latu vietā tiesa piedzina 12 000 latu, savukārt Talsu traģēdijas lietās, kur prasītāji prasīja 100 000 latu, tiesa piesprieda 10 000 latu (lietā, kur piesprieda 20 000 latu, spriedums vēl nav stājies spēkā; Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests to ir pārsūdzējis).

Katrs spēkā stājies tiesas spriedums morālā kaitējuma piedziņas lietās dos praksi nākotnē iespējamo tiesvedību pamatošanai, un paredzams, ka tuvāko gadu laikā zināma prakse radīsies arī civilprasībās. Droši vien mēs ik pa brīdim saņemsim informāciju par jaunām vairāku miljonu prasībām, tomēr, manuprāt, šobrīd nav pamata ticēt, ka tādas miljonu prasības tiktu arī apmierinātas.

(1) Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 18. februāra spriedums lietā Nr. SKA-161/2011, 17. punkts, un Morālā kaitējuma atlīdzināšana administratīvajās lietās, Tiesu prakses apkopojums, Rīga, 2011. Pieejams: http://www.at.gov.lv/files/docs/morala_kaitejuma_atlidzinasana_30112011%20(2).doc, 96. paragrāfs, 37. lpp.

Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis publicējis Ilonas Baudas atbildi uz lasītāja iesūtīto jautājumu: „Ja brālis vēlas savu īpašumu nodot māsai, kā labāk: kā dāvinājumu vai pārdot par 3500 LVL (īpašums ir laukos)? Kādas nodevas jāmaksā abos gadījumos?”

Lasīt rakstu šeit >>>

NEAIZMIRSTI IESPĒJAS EIROPĀ!

Pērn oktobrī piezvanīju dēlam, kurš mācās universitātē Londonā, un mūsu saruna sākās ar neparasti priecīgu ziņu – todien seminārā studentiem kā viens no piemēriem sekmīgas tiesvedības risinājumiem Eiropas tiesās tika analizēta mums plaši zināmā SIA „Laval & Partneri” tiesvedība. Tās pamatā bija šīs sabiedrības strīds ar arodbiedrību Zviedrijā, un tiesvedības gaitā šis strīds tika izskatīta arī Eiropas Kopienas tiesā (tagad – Eiropas Savienības Tiesa), kuras spriedums (1) bija pozitīvs Latvijas uzņēmumam. Dēlam bija prieks, ka tieši Latvijas uzņēmuma lieta tika minēta kā piemērs Eiropā pastāvošās tiesvedības iespējām. Tas nozīmē, ka arī maza valsts var panākt savu tiesību aizstāvību visaugstākajā līmenī.

Latvija jau vairāk nekā septiņus gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Šajā laikā augusi sabiedrības izpratne par tiesiskumu un beidzot kļuvusi pašsaprotams, ka jebkurai personai tagad ir papildu iespējas savu tiesību aizsardzībai vērsties ES institūcijās. Es apzināti nelietoju jēdzienu „tiesas”, jo ES tiesībās bez ES Tiesas (kas iedalās Tiesā un Vispārējā tiesā) ļoti nozīmīga ir pati Eiropas Komisija (piemēram, konkurences tiesībās un valsts atbalsta jautājumos).

Vēršanās ES institūcijās ir tikai viens no veidiem savu tiesību aizsardzībai, un bieži vien tiek uzskatīts, ka tas ir pēdējais solis strīda risināšanā. Tiek pieņemts, ka personai vispirms ir jāizmanto visas tiesvedības iespējas Latvijā un tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā galīgais tiesas nolēmums - kā pēdējo tiesisko instrumentu („court of last resort”) var izmantot ES institūcijas.

Tomēr komersanti aizmirst vai arī neizmanto citu iespēju. Situāciju var atrisināt arī bez tiesvedības Latvijā, piemēram, gadījumos, kad strīds pamatojās vai nu ar Latvijas tiesību aktu neatbilstību ES tiesiskajam regulējumam, vai arī tiek gatavotas tādas izmaiņas tiesību aktos, kas pārkāps ES tiesību aktos noteikto. Šādos gadījumos ir iespējams uzreiz vērsties Eiropas Komisijā (EK). EK sūdzību noteikti izskatīs, un, ja tiks saskatīti kādi iespējamie ES tiesību pārkāpumi, Latvijai tiks nosūtīta oficiāla vēstule, aicinot atrisināt konkrēto problēmu. Ja tas nedos rezultātu, EK var tālāk nodot šo lietu izskatīšanai ES Tiesai.

Manā praksē bijuši gadījumi, kad, pastāvot reālam, nopietnam strīdam starp komersantiem Latvijā, tas, ka viena no pusēm sāk interesēties par sūdzības iesniegšanu EK (šādos gadījumos tiek iesaistīti lobisti, advokāti, finanšu speciālisti, kā arī notiek telefoniska vai neformāla sazināšanās ar attiecīgo EK ģenerāldirektoru), caur Latvijas pārstāvniecību Briselē ātri vien kļūst zināms Latvijas valsts institūcijām. Šādā gadījumā tās ir spiestas nopietnāk izskatīt lietu un iesaistīties iespējamā kompromisa atrašanā, jo sūdzības iesniegšana pret valsti ir formāls process, kas var beigties arī ar negatīvu rezultātu.

Vēl viena iespēja, kuras Latvijas tiesas neizmanto pietiekami bieži (2), ir situācijas, kad tiesvedības gaitā pati Latvijas tiesa konstatē, ka pastāv tāds tiesību jautājums, par kuru tiesai ir šaubas vai nav pārliecības, kā tas būtu pareizi risināms saistībā ar ES tiesību vienādu piemērošanu un interpretēšanu. Šādos gadījumos Latvijas tiesa pati var vērsties pēc padoma ES Tiesā (tā saucamā "prejudiciālā nolēmuma procedūra"). To izmantoja Zviedrijas tiesa SIA „Laval & Partneri” lietā, vēršoties pēc padoma toreiz vēl Eiropas Kopienas Tiesā. Tādējādi komersantu strīds jau ātrāk tiek nodots izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Ja komersants uzskata, ka šādam lūgumam ir reāls pamats, viņš jebkuras tiesvedības gaitā var lūgt Latvijas tiesu vērsties pēc padoma ES Tiesā. Latvijā prejudiciālā nolēmuma procedūra ir izmantota jau vairākkārt. Domāju, ka nākotnē to izmantos arvien plašāk; kaut arī tas ir ilgstošs process vairāku gadu garumā, tas ir noderīgs pušu interešu aizstāvībā un palīdz tiesu prakses veidošanai.

Pats tiesvedības process ES Tiesā ir bezmaksas, un jebkura persona var to uzsākt, piesaistot tikai Latvijas advokātus; tad tiesvedības izmaksas var būt nelielas. Atkarībā no lietas sarežģītības ieteicams iespēju robežās piesaistīt arī ārvalstu kolēģus, kuriem ir lielāka pieredze, tomēr tas var būtiski paaugstināt procesa izmaksas. ES Tiesa var uzlikt par pienākumu zaudējušajai pusei segt arī tiesāšanās izdevumus.

Jānorāda, ka gan juridiskās, gan fiziskās personas var iesniegt prasību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā – starptautiskā tiesā, kuru izveidojusi Eiropas Padome, - ciktāl attiecīgās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un tās protokolu normas ir attiecināmas uz šīm fiziskajām vai juridiskajām personām, piemēram, saistībā ar procesuālo tiesību normu pārkāpumiem no valsts puses.

(1) Lieta Nr.C-341/05
(2) Līdz šodienai ir saņemti 9 prejudiciālie nolēmumi, izskatīšanā atrodas apmēram 10 Latvijas tiesu lūgumi. Daži no prejudiciālajiem nolēmumiem:
1) 2009.gada 12.februāra spriedums lietā C-93/08 Schenker SIA pret Valsts ieņēmuma dienestu; 2) 2009.gada 11.jūnija spriedums lietā C-16/08 Schenker SIA pret Valsts ieņēmuma dienestu; 3) 2010.gada 21.janvāra spriedums lietā C-472/08 Alstom Power Hydro pret Valsts ieņēmuma dienestu; 4) 2010. gada 11.novembra spriedums lietā C-232/09 Dita Danosa pret SIA LKB Līzings; 5) 2011.gada 10.novembra spriedums lietā C-348/10 Norma-A SIA un Dekom SIA pret Latgales plānošanas reģionu.

Aizvadītā gada nogalē ziņu aģentūras LETA biznesa portāls "Nozare.lv" rīkoja diskusiju par valsts aktīvu pārvaldību, kurā piedalījās Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kā arī valsts uzņēmumu un LTRK izvirzīti pārstāvji. LTRK viedokli par padomju atjaunošanu valsts uzņēmumos šajā diskusijā pārstāvēja arī mūsu biroja vadošais partneris, zvērināts advokāts Jānis Loze.

Lasīt rakstu šeit >>>

2011.gada 15.decembrī stājās spēkā „Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums”, kas paredz sākumdeklarēšanās ieviešanu un iespēju legalizēt ienākumus.
Šis likums raisa daudz jautājumu, uz kuriem atbildes centās rast vakardienas Latvijas Radio 1 raidījuma „Kā labāk dzīvot?” pieaicinātie eksperti – VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, kā arī mūsu biroja zvērināta advokāta palīgs Ilona Bauda.

Raidījumu noklausīties varat šeit:

Loze & Partneri advokāti un juristi aktīvi līdzdarbojas Ārvalstu investoru padomes Latvijā ( FICIL) darbā un piedalās FICIL izstrādāto dokumentu sagatavošanā.

Vadošais partneris Jānis Loze piedalās FICIL tieslietu sistēmas jautājumu darba grupā, kas pievērš uzmanību tādiem jautājumiem kā juridiskā efektivitāte strīdu risināšanā un regulējošo normu izvērtēšanā.

Zvērināta advokāta palīgs Līga Mence ir FICIL  konkurences un konkurētspējas Latvijā un valsts uzņēmumu darba grupā.

Jurists Edgars Strautiņš ir FICIL valsts administrācijas uzlabošanas darba grupā.

Zvērināta advokāta palīgs Ilona Bauda ir FICIL atjaunojamo energoresursu darba grupā.

Šo otrdien, 1. novembrī mūsu kolēģe zvērināta advokāta palīgs Līga Mence piedalījās ASV vēstniecības rīkotajā apaļā galda diskusijā par intelektuālā īpašuma tiesību (IntĪpT) aizsardzību Latvijā. 

Tikšanās laikā tika izrunāts sasniegtais IntĪpT jomā, kā arī lemts par turpmāk veicamo komercdarbības vides uzlabošanai Latvijā. 

Pasākumā piedalījās ne tikai ASV vēstniecības pārstāvji, bet arī dažādi Latvijas IntĪpT speciālisti: Dr. iur. Valdis Birkavs, zvērināts advokāts Jānis Bordāns, zvērināta advokāte Ingrīda Kariņa-Bērziņa, AKKA/LAA (Latvijas autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība”) izpilddirektore Inese Paklone, LaMPA (Latvijas Mūzikas producentu apvienība) valdes priekšsēdētāja Elita Milgrāve, LaIPA (biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”) izpilddirektore Ieva Platpere, kā arī dažādu industriju (Microsoft, Tilde, PFIZER, Latvijas Tehnoloģiskais centrs) pārstāvji. Diskusiju vadīja Romāns Baumanis no Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā. 

Šāda veida diskusijas ir lieliska iespēja pārrunāt aktualitātes un problēmsituācijas IntĪpT jomā ar speciālistiem un industrijā iesaistītajām personām. Diskusijas rezultātā ieinteresētās puses tika aicinātas iesūtīt savus ieteikumus, uzlabojumus, rekomendācijas konkrētā IntĪpT aktu vai to piemērošanas jomā. 

Ar šo arī mēs aicinām ikvienu ieinteresēto personu, kam ir kāds aktuāls un risināms IntĪpT jautājums, droši vērsties pie mums ar problēmjautājuma izklāstu, lai mēs to varētu virzīt uz turpmāku diskusiju un iespēju robežās meklēt kādu pieņemamu risinājumu.

2012 gada pasaules vadošo finanšu tiesību advokātu biroju kataloga IFLR1000 izdevumā Latvijas likumdošanas pārskatu sagatavoja zvērinātu advokātu biroja Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze un jurists Edgars Strautiņš. 

Lasīt rakstu šeit>>>

29. septembra laikraksta „Bizness & Baltija” rubrikā Juridiskie pakalpojumi ir publicēts zvērināta advokāta palīga Ilonas Baudas raksts „Cesija – populāra kreditoru izvēle”.

Izdevniecības „Lietišķās informācijas dienests” mājas lapā Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis ir publicēts zvērināta advokāta Ulda Freidenfelda raksts „Kādas ir būtiskākās darba līguma sastāvdaļas?”. Vairāk informācijas: http://www.plz.lv/?p=2750

Izdevniecības „Lietišķās informācijas dienests” mājas lapā Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis ir publicēti zvērināta advokāta palīga Līgas Mences raksts „Kādas ir preču zīmes reģistrēšanas iespējas?” un jurista Edgara Strautiņa raksts „Kas katram jāzina par šķīrējtiesas procesu?”. Vairāk informācijas: http://www.plz.lv/?cat=65

Advokātu birojam „Loze & Partneri” pievienojas zvērināts advokāts Uldis Freidenfelds un jurists Edgars Strautiņš, tādējādi stiprinot jau esošo biroja profesionāļu komandu.

Uldis Freidenfelds ir lielisks tiesu eksperts. Iepriekš bijis partneris advokātu birojā „Leimans & Partneri”. 

Edgars Strautiņš ir augsti kvalificēts jurists ar plašu pieredzi privātajā un valsts sektorā; iepriekš strādājis par juristu Austrumeiropā lielākajā telekomunikāciju iekārtu ražotājā AS „SAF Tehnika”.

16. augusta laikraksta „Dienas Bizness” pielikumā Juridiskie pakalpojumi ir publicēts zvērināta advokāta Ulda Freidenfelda raksts „Ārvalstu tiesu nolēmumu pinekļos”.

Arvien ir prieks, ja ar savu pieredzi un zināšanām spējam dot ieguldījumu ne vien savā, bet kādas kopīgas idejas labā. Tādēļ priecājamies un sveicam mūsu vadošo partneri Jāni Lozi, kurš saskaņā ar LTRK kompetenču padomju vēlēšanu rezultātiem ir ievēlēts par LTRK Pakalpojumu padomes locekli un nu varēs dot savu ieguldījumu, kopīgi ar pārējiem LTRK padomes locekļiem īstenojot LTRK pamatuzdevumu - veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzināt un aizstāvēt Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses.

Šogad aprīlī darbu sāka seši kompetences centri (KC), kuros ir apvienojušies radniecīgu nozaru uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, lai turpmākajos gados varētu veikt vairāk nekā 120 rūpniecisko pētījumu. Kopējais KC finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas ietvaros līdz 2015.gadam būs 37,27 miljoni latu. Šajos KC iecerēts turpmākajos piecos gados radīt jaunus, konkurētspējīgus produktus un tehnoloģijas, izveidojot vairāk nekā 500 jaunu darba vietu. 
Advokātu birojs "Loze & Partneri" ir gandarīts, ka ir sniedzis un joprojām turpina sniegt konsultācijas trim Kompetences Centriem.

18. aprīlī laikraksta „Bizness & Baltija” rubrikā Juridiskie pakalpojumi ir publicēts biroja jurista Edgara Strautiņa raksts „Juridiskie aspekti, kurus eksportējošajiem ražotājiem vajadzētu ņemt vērā”. 

Jānis Loze, advokātu biroja Loze & Partneri vadošais partneris,12. aprīlī piedalījās Rīgas Juridiskās augstskolas organizētajā atvērtā diskusijā „ES darba tirgū: pieprasījums un piedāvājums".

Diskusijas mērķis bija dialogs starp studentiem un biznesa vides pārstāvjiem par teoriju un  praksi, nosacījumiem un konkurētspēju biznesa pasaulē un darba tirgū.

Šajā diskusijā piedalījās ES un starptautisko organizāciju pārstāvniecības Latvijā, juridiskie biroji, banku sektoru pārstāvji, LR Ārlietu ministrija, vēstniecības un tulkošanas biroji. 

25. un 26. februārī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pirmo reizi notika Philip C. Jessup International Moot Court Competition 2011 Baltijas kauss.

Izspēles tiesneša lomā iejutās arī mūsu kolēģe – zvērināta advokāta palīgs Līga Mence. Būt par tiesnesi Philip C. Jessup International Moot Court Competition pasaules lielākajā un pazīstamākajā starptautisko publisko tiesību izspēlē, kurā piedalās tiesību zinātņu studenti no vairāk kā 80 pasaules valstu 500 juridiskajām skolām, patiešām ir liels pagodinājums.

Jessup Baltijas kausu izcīnīja Kopenhāgenas Universitātes komanda, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) komanda ieguva 2. vietu, savukārt Eiropas Humanitāro zinātņu universitāte (Baltkrievijas trimdas augstskola Viļņā) ieņēma trešo vietu.

Sacensībās komandas izspēlēja ANO Starptautiskās tiesas procesu par starptautisko publisko tiesību strīdu starp izdomātām valstīm. Šogad komandas izvērtēja un argumentēja par militāro bezpilota lidmašīnu lietošanas tiesiskumu un starptautiskās pretkorupcijas jautājumiem. 

Pēc Baltijas kausa draudzības izspēlēm komandas uzsākušas vēl intensīvāku gatavošanos starptautiskajiem raundiem ASV galvaspilsētā Vašingtonā. 

Izspēli organizēja LU JF Studentu pašpārvalde ar Dānijas Karalistes Ārlietu ministrijas atbalstu.

Otrdien, 22.februārī Albert Hotel notika diskusija par korporatīvās sociālās atbildības izpratni (KSA) un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principu ieviešanu Latvijā, kuru rīkoja Amerikas, Kanādas, Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas tirdzniecības kameras Latvijā un Ārvalstu Investoru padome sadarbībā ar Coca-Cola HBC un Aldaris. Arī Loze & Partneri bija šīs diskusijas atbalstītājs.

Tikšanās tika organizēta, lai aizsāktu plašāku diskusiju par labas uzņēmējdarbības praksi un veicinātu kopīgu izpratni attiecībā uz KSA nozīmi konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstībā Latvijā. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 90 cilvēku un, mūsuprāt, tas ir apliecinājums faktam, ka tā ir būtiska tēma.

Nešaubīgi uzskatam, ka KSA ir standarts, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspēju, kā arī konkurētspēju. Mūsu birojs pievienojas KSA devīzei — Doing Well by Doing Good — Mums iet labi, jo mēs darām labu. 

Arī šogad Loze & Partneri piedalījās Junior Achievement organizētajā ĒNU DIENĀ, kas risinājās 16.februārī. Mūsu birojā viesojās trīs ēnas – Ričards Merķis, Beāte Ančevska un Marta Šiliņa. Ēnas piedalījās seminārā "Domēnu vārdu strīdu risināšana", apmeklēja Rīgas Apgabaltiesu un Patentu valdi, kā arī veica nelielus juridiskus izpētes darbus mūsu birojā.

14. februārī advokātu birojs Loze & Partneri parakstīja Pro Bono Deklarāciju, ar kuru apņemas sniegt atbalstu cilvēktiesību un sabiedrības interešu aizsardzībai Latvijā un ar šo rīcību pilnveidot advokātu brīvprātīgā darba tradīcijas.

2010. gada 17. decembrī tika izveidots juridiskā atbalsta centrs nevalstiskajām organizācijām - Pro Bono juridiskās palīdzības centrs, - kas apkopos nevalstisko organizāciju pieteikumus un piedāvās tos advokātiem, kuri apņēmušies sniegt bezmaksas juridisko palīdzību. Deklarāciju uz šo brīdi ir parakstījuši advokātu biroji: LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš, Liepa, Skopiņa/Borenius, Raidla Lejiņš & Norcous, SORAINEN un Loze & Partneri. 

18. janvāra laikrakstā „Dienas Bizness” rubrikā Juridiskie pakalpojumi ir publicēts biroja vadošā partnera Jāņa Lozes viedoklis „TAP izmantošanas iespējas”.

18. janvārī Jānis Loze piedalījās Ārvalstu investoru padomes Latvijā FICIL biedru sanāksmē, kurā ar prezentāciju par demogrāfijas tendencēm un riskiem Latvijā uzstājās sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Šī gada 7.janvārī Valsts prezidents izsludināja likumu, ar kuru Latvija pievienojās Keiptaunas konvencijai par starptautiskajiem nodrošinājumiem attiecībā uz transportu (2010.gada 23.decembra likums „Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”).

Keiptaunas konvencija un tās protokols paredz vienotus noteikumus attiecībā uz transportlīdzekļu komponentu izmantošanu parādsaistību nodrošināšanai (ieķīlāšanai). Konvencija attiecas uz lidmašīnu elementu (virsbūvju un dzinēju), helikopteru, dzelzceļa ritošā sastāva un kosmosa sistēmu ieķīlāšanu. Tā nosaka ķīlas devēju un ķīlas ņēmēju tiesības un pienākumus. Saskaņā ar šo konvenciju ir izveidots un darbojas Starptautiskais reģistrs, kurā tiek reģistrēti visi attiecībā uz konvencijā minētajām iekārtām izveidotie nodrošinājumi. Vienu iekārtu var izmantot vairākos nodrošinājumos. Šādā gadījumā Starptautiskajā reģistrā tiek reģistrēti ne vien visi šie nodrošinājumi, bet arī to savstarpēja prioritāte.

Konvencijas mērķis ir veicināt starptautisko ekonomisko apgrozījumu, paredzot detalizētākus un skaidrākus noteikumus, kā arī lielākas tiesību garantijas tādu finanšu darījumu dalībniekiem, kuros ir iesaistīts, pirmkārt, avio un dzelzceļa transports.

LR Ārlietu ministrija publicēs paziņojumu „Latvijas Vēstnesī” par konvencijas un protokola spēkā stāšanās dienu Latvijā.

Publikācija izdevumā „The International Comparative Legal Guide to: Cartels & Leniency” (Līga Mence un Jānis Loze, 2010)

Starptautiskais izdevums „The International Comparative Legal Guide to: Cartels & Leniency” sniedz lasītājam pārskatāmā veidā - jautājumu un atbilžu formā - ieskatu par aktuālajiem konkurences tiesību jautājumiem horizontālā karteļa vienošanās un iecietības programmas jomā. Šajā izdevumā lasītāji īpaši novērtē to, ka salīdzinošā veidā ir apkopots aktuālais tiesiskais regulējums vairākās Eiropas valstīs (tai skaitā, arī Latvijā), kā arī citās pasaules valstīs (Argentīnā, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Japānā, Kanādā, Ķīnā, Turcijā u.c.).

Par horizontālo karteļa vienošanos uzskata tādu vienošanos, kas ir noslēgta starp konkurentiem un kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Par šādām vienošanām jo īpaši uzskata vienošanās par:

• tiešu vai netiešu cenu/tarifu vai to veidošanās noteikumu noteikšanu;
• informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;
• ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;
• tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;
• piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos/izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem.

Ņemot vērā, ka horizontālā karteļa vienošanās ir viens no smagākajiem Konkurences likuma pārkāpumiem, par kuru var piemērot naudas sodu līdz pat 10 procentu apmēram no pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, īpaši svarīgi ir apzināties veidus, kādus tiesību akti piedāvā tirgus dalībniekiem, lai šāds iespējamais naudas sods tiktu maksimāli samazināts vai pat, izpildot visus iecietības programmas kritērijus, tirgus dalībnieku varētu atbrīvot no naudas soda pavisam. Iecietības programmas pamatā ir aktīva sadarbība ar Konkurences padomi, sniedzot informāciju un pierādījumus par citu tirgus dalībnieku nelikumīgajām darbībām Konkurences likuma izpratnē.

Sīkāk ar publikāciju var iepazīties trešajā starptautiskajā izdevumā The International Comparative Legal Guide to: Cartels & Leniency, ko publicējusi Global Legal Group Ltd, Londonā, un kas atrodams mājas lapā: http://www.iclg.co.uk/index.php?area=4&show_chapter=3380&ifocus=1&kh_publications_id=128